Ak Dievs, mans Kungs, un mana Osta ciešanu vētrā. Mans Vairogs un mans Aizsegs bēdās, mans Patvērums grūtā stundā un mans Ceļabiedrs manā vientulībā, mans Mierinājums manās bailēs, mans mīlošs Draugs manā atstātībā, mans Sāpju Remdētājs raizēs un manu grēku Piedevējs!

Es griežos pie Tevis, es kvēli lūdzu Tevi ar visu sirds, prāta un daiļrunības spēku, sargi mani no visa, kas neatbilst Tavai gribai Tavas dievišķās vienesmes laikmetā, un attīri mani no visiem sārņiem un traipiem, kas liedz man, tīram un neaptraipītam, meklēt Tavas Svētības Koka ēnu.

Apžēlojies, ak Kungs, pār vārgajiem, dziedini slimos un remdē dedzinošās slāpes.

Priecē sirdis, kas sevī slēpj Tavas mīlas dzirksti, un liec tām iekvēloties Tava debesu gara un mīlestības liesmās. Sedz ar svētumu Savas dievišķās vienības tempļus un uz manas galvas liec Savas vēlības kroni. Savas pilnības Saulei liec atstaroties manā sejā, esi žēlīgs un ļauj man kalpot pie Tava Svētā Sliekšņa. Liec manai sirdij pāri plūst aiz mīlestības uz Tavu radību un ļauj man kļūt par Tavas žēlastības zīmi, par Tavas svētības ķīlu, par saskaņas viesēju Tavu mīļoto pulkā, kas ir uzticīgs Tev un piemin Tevi, aizmirstot savu patību un allaž paturot prātā, kas pienākas Tev.

Ak Dievs, mans Dievs! Neliedz man Savas piedošanas un svētības maigās vēsmas un neslēp no manis Savas palīdzības un vēlības avota dzīles.

Zem Taviem sargājošiem spārniem ļauj man gulties, un uzlūko mani ar Savu visu aizstāvošo aci. Raisi man mēli, lai Tavas tautas vidū tā teic Tavu vārdu, lai mana balss atskan ļaužu pulkiem, un lai no manām lūpām Tava slava plūst kā straume.

Tu, patiesi, esi Žēlīgais, Godātais, Varenais, Visspēcīgais!

- `Abdu'l-Bahá