The Universal House of Justice

Ridván 2023

To the Bahá’ís of the World

Dearly loved Friends,

Mēs izjūtam milzīgu prieku uzrunāt kopienu, kuras prāta cildenums un lielā apņēmība atbilst tās augstajam aicinājumam. Cik liela, cik ļoti liela ir mūsu mīlestība pret jums un kā mūsu gars top pacilāts, kad mēs redzam jūsu patieso un uzticīgo tiekšanos dzīvot dzīvi, ko veido Bahá’u’lláh mācība, un piedāvāt Viņa atklāsmes dzīvinošos ūdeņus pasaulei, kas ir ļoti izslāpusi! Jūsu spēcīgā mērķa izjūta ir skaidri redzama. Paplašināšana un saliedēšana, sociālā darbība un līdzdalība sabiedrības diskursos notiek strauji, un šo pasākumu dabiskā saskaņotība klastera līmenī kļūst aizvien redzamāka. Nekur tas nav skaidrāk redzams kā vietās, kur arvien vairāk cilvēku iesaistās dažādos centienos un katrs no viņiem ir līdzeklis ticības sabiedrību veidojošā spēka atraisīšanā.

Divpadsmit mēnešu laikā, kas pagājuši kopš Deviņu gadu plāna uzsākšanas, mēs esam priecīgi redzēt, kā šis globālais garīgais pasākums ir iedvesmojis un rosinājis draugus un devis impulsu konkrētiem darbības virzieniem. Tūlītēja uzmanība tika pievērsta tādu plānu īstenošanai, kas nodrošina, ka katrā valstī un reģionā izveidojas vismaz viens klasteris, kurā ir pārvarēts trešais pavērsiens: vieta, kur liels skaits cilvēku kopīgi strādā un sniedz ieguldījumu dinamiskas kopienas dzīvē. Tomēr, apzinoties, ka šī divdesmit piecu gadu perioda mērķis ir izveidot intensīvu izaugsmes programmu katrā pasaules klasterī, ticīgie ir arī sākuši atvērt ticībai jaunus klasterus, kā arī pastiprināt centienus dažviet, kur jau ir izaugsmes programma. Ir paaugstināta apziņa par izdevībām pionieriem celties visās pasaules malās – daudzas uzticīgas dvēseles apsver, kā tās varētu reaģēt uz šo iespēju, un daudzas citas jau ir iebraukušas savās mītnes vietās, jo sevišķi vietējā līmenī, bet arvien vairāk arī starptautiskajā laukā. Šis ir viens no vairākiem veidiem, kādā, kā mēs bijām cerējuši, draugi it visur pauž savstarpēja atbalsta garu. Kopienas, kurās ir uzkrāti spēki, ir apņēmušās atbalstīt progresu, kas tiek panākts citā vietā – citā klasterī, reģionā, valstī vai pat kontinentā –, un ir atrasti radoši līdzekļi, kas sniedz iedrošinājumu no tālienes un dod iespēju tiešā veidā dalīties pieredzē. Tikmēr plaši tiek praktizēta pamata pieeja – tvert klasterī apgūto, lai tas varētu iespaidot lokāli un citviet veidotus plānus. Esam gandarīti, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai apgūtu, kā uzlabot institūta piedāvātās izglītības pieredzes kvalitāti. Kad institūta process iesakņojas kopienā, tā ietekme ir dramatiska. Skatieties, piemēram, tos intensīvas darbības centrus, kur iedzīvotāji sagatavošanas institūtu ir uzskatījuši par spēcīgu viņiem piederošu instrumentu: instrumentu, par kura stabilu attīstību viņi paši ir uzņēmušies galveno atbildību. Labi zinot, ka ticības durvis vienmēr ir plaši atvērtas, ticīgie apgūst, kā iedrošināt tos, kas ir gatavi ienākt. Iet kopsolī ar šādām dvēselēm un palīdzēt tām pārkāpt slieksni – tā ir privilēģija un īpašs prieks; katrā kultūras kontekstā ir daudz jāmācās par daudzajiem klasteru centieniem veicināt sociālo transformāciju savā agrīnajā stadijā. Nacionālās garīgās padomes, ko kā vienmēr atbalsta lietpratīgi padomnieki, aktīvi cenšas uzzināt vairāk par to, kā no kopienas veidošanas procesa dzimst šie centieni. Ģimeņu grupās un kopienās tiek kultivētas diskusijas par tautas sociālo un materiālo labklājību, savukārt draugi atrod veidus, kā piedalīties jēgpilnos diskursos, kas norisinās viņu tuvākajā apkārtnē.

Pāri visam, ko mēs aprakstījām, spoži izceļas jauniešu aktivitātes. Nebūt nebūdami tikai pasīvi ietekmes uzņēmēji – neatkarīgi no tā, vai ietekme ir labdabīga vai citāda –, viņi ir pierādījuši sevi kā drosmīgus un zinošus plāna virzītājus. Ja sabiedrība viņus ir ieraudzījusi šādā gaismā un radījusi apstākļus viņu progresam, jaunieši ir vairāk nekā attaisnojuši viņiem parādīto uzticību. Viņi māca ticību saviem draugiem un padara kalpošanu par jēgpilnas draudzības pamatu. Bieži vien šāda kalpošana izpaužas kā jaunāku paaudžu izglītošana, piedāvājot viņiem ne tikai morālo un garīgo izglītību, bet bieži vien arī palīdzību skolas gaitās. Bahājiešu jaunieši, kuriem ir uzlikts svēts pienākums stiprināt institūta procesu, piepilda mūsu lolotās cerības.

Visu šo centienu fons ir visnotaļ nemierīgs laikmets. Plaši tiek atzīts, ka mūsdienu sabiedrības struktūras ir slikti sagatavotas, lai risinātu cilvēces vajadzības tās pašreizējās grūtībās. Daudz kas no tā, kas tika uzskatīts par drošu un nesatricināmu, tiek apšaubīts, un no tā izrietošais satraukums izsauc ilgas pēc vienojoša redzējuma. Vienotības, vienlīdzības un taisnīguma atbalstam izvirzīto balsu koris parāda, cik daudziem attiecībā uz savu sabiedrību šīs vēlmes ir kopīgas. Protams, Svētītās Dailes sekotājam nav pārsteigums, ka sirdis ilgojas pēc Viņa izvirzītajiem garīgajiem ideāliem. Taču mums tomēr šķiet pārsteidzoši, ka gadā, kad cilvēces kolektīvā progresa izredzes šķita reti drūmas, ticības gaisma ar pārsteidzošu spožumu spīdēja vairāk nekā desmit tūkstošos konferenču, kurās piedalījās gandrīz pusotrs miljons cilvēku, un tās bija par līdzekļiem šo pašu ideālu veicināšanai. Bahá’u’lláh vīzija un Viņa mudinājums cilvēcei vienoti strādāt pasaules uzlabošanā, bija centrs, ap kuru dedzīgi pulcējās dažādi sabiedrības elementi – un par to nav jābrīnās, jo, kā paskaidroja ‘Abdu’l-Bahá, „katra pasaules kopiena šajā dievišķajā mācībā atrod savu augstāko centienu realizāciju.” Daži cilvēces labvēļi vispirms varētu tikt piesaistīti bahāju kopienai kā patvēruma vietai, pajumtei no polarizētās un paralizētās pasaules. Tomēr līdztekus pajumtei viņi tur atrod radniecīgas dvēseles, kas kopīgi strādā, lai celtu pasauli no jauna.

Varētu daudz rakstīt par konferenču ģeogrāfisko izplatību, neparasto impulsu, ko tās deva jaunajam plānam, vai sirsnīgajām prieka un entuziasma izpausmēm, ko tās izsauca apmeklētājos. Tomēr šajās dažās rindās mēs vēlamies pievērst uzmanību tam, ko tās nozīmēja Lietas attīstībai. Tās bija atspoguļojums bahāju kopienai, kura saskata radniecību, nevis citādību. Šī perspektīva padarīja par dabisku iepazīties ar Deviņu gadu plānu sanāksmēs, kurās visi bija laipni aicināti. Draugi apsvēra plāna ietekmi uz viņu sabiedrību ne tikai starp indivīdiem un ģimenēm, bet arī kopā ar vietējiem līderiem un varas pārstāvjiem. Tik daudzu cilvēku pulcēšanās vienuviet radīja apstākļus pārveidojošām sarunām par garīgo un sociālo progresu, kas izvēršas visā pasaulē. Īpašais ieguldījums, ko šādas sapulcēšanās – vienlīdz atklātas, pacilājošas un mērķtiecīgas – var dot kopienas attīstības paplašināšanas modelim klasterī, ir vērtīga mācība bahāju iestādēm, kura jāpatur prātā nākotnē.

Tā nu ticīgo kompānija ieiet plāna otrajā gadā ar jaunu skatījumu un dziļām atziņām par to, ko viņi cenšas sasniegt. Cik citādas gan izskatās darbības, raugoties uz tām plāna atraisītā sabiedrību veidojošā spēka kontekstā! Šī plašā perspektīva ļauj ilgstošu darbību uzskatīt par ko vairāk nekā atsevišķu kalpošanas darbu vai tikai informācijas vienību. Dažādās vietās īstenotās iniciatīvas atklāj, ka iedzīvotāji mācās uzņemties arvien lielāku atbildību, lai virzītos pa savu attīstības ceļu. No tā izrietošā garīgā un sociālā transformācija tautas dzīvē izpaužas dažādos veidos. Iepriekšējā plānu sērijā to visspilgtāk varēja redzēt garīgās izglītības un kolektīvās pielūgsmes veicināšanā. Šajā, jaunajā plānu sērijā arvien lielāka uzmanība jāpievērš citiem procesiem, kuru mērķis ir uzlabot kopienas dzīvi, piemēram, sabiedrības veselības uzlabošana, vides aizsardzība vai mākslas spēku efektīvāka izmantošana. Lai attīstītos visi šie cits citu papildinošie kopienas labklājības aspekti, protams, ir nepieciešama spēja iesaistīties sistemātiskajā visu šo jomu apguvē – spēja, kas balstās uz atziņām, kas izriet no mācības un zinātnisku pētījumu radīto cilvēku zināšanu krājuma. Šai spējai pieaugot, turpmākajās desmitgadēs tiks daudz paveikts.

Šim paplašinātajam, sabiedrību veidojošajam redzējumam ir tālejošas sekas. Katra kopiena iet savu ceļu uz tā realizāciju. Taču progresam vienā vietā bieži ir kopīgas iezīmes ar progresu citā vietā. Viena iezīme ir tāda, ka, pieaugot veiktspējai un vairojoties vietējās vai nacionālās kopienas spējām, laika gaitā apstākļi, kas nepieciešami, lai radītu Mashriqu’l-Adhkár, kuri izklāstīti mūsu 2012. gada Riḍván vēstījumā, galu galā tiks panākti. Kā mēs norādījām savā vēstījumā jums pagājušajā Riḍván, mēs periodiski noteiksim vietas, kur jāceļ bahāju tempļi. Mums ir prieks aicināt šajā laikā izveidot vietējos pielūgsmes namus Kančanpurā, Nepālā, un Mvinilungā, Zambijā. Turklāt mēs aicinām celt nacionālo pielūgsmes namu Kanādā, netālu no sen nodibinātā nacionālā Ḥaḍíratu’l-Quds Toronto pilsētā. Šie un citi projekti, kas tiks uzsākti nākotnē, gūs labumu no atbalsta, ko Tempļu fondam sniegs draugi katrā zemē.

Bagātīgas ir svētības, ko labvēlīgais Kungs ir lēmis dāvāt saviem mīļajiem. Cildens ir aicinājums, lieliskas ir izredzes. Spiedīgi ir laiki, kuros mēs visi esam aicināti kalpot. Tāpēc kaislīgas ir lūgšanas, ar kurām mēs jūsu vārdā un par jūsu nenogurstošajiem centieniem lūdzam pie Bahá’u’lláh sliekšņa.

- The Universal House of Justice