The Universal House of Justice

Ridván 2013

To the Bahá’ís of the World

Dearly loved Friends,

“Dieva Grāmata ir plaši atvērta, un Viņa Vārdi sasauc cilvēci pie Sevis.” Šādos uzmundrinošos vārdos Augstā Spalva raksturo vienotības un kopā sanākšanas dienas rītausmu. Bahá’u’lláh turpina, rakstot: “Ak, Dieva draugi, pieslejiet savas ausis Viņa, pret kuru pasaule bijusi netaisna, balsij un turieties cieši pie visa, ko cildinās Viņa Lieta.” Viņš turpina uzrunāt Savus sekotājus, sakot: “Apspriedieties kopā visaugstākās draudzības un pilnīgas brālības garā, un savas dzīves dārgās dienas veltiet pasaules uzlabošanai un Viņa, Kurš ir visu Mūžsenais un Suverēnais kungs, Lietas veicināšanai”.

Dārgie kolēģi, šis saviļņojošais paziņojums nāk prātā neviļus, kad mēs raugāmies uz jūsu pūliņiem visā pasaulē atsaucīgumā uz Bahá’u’lláh aicinājumu. Visur ir jaušama brīnišķīga atsaucība Viņa sasaukumam. Tiem, kas rimti aizdomājas par dievišķā plāna attīstību, kļūst neiespējami neņemt vērā, kā arvien vairāk valstīs un arvien vairāk klasteros Dievvārdā glabātais spēks aust sieviešu un vīriešu, bērnu un jauniešu sirdīs.

Vispasaules kopiena izsmalcina savu spēju izprast apkārtējo realitāti, analizē tās iespējas un saprātīgi piemēro Piecgades plāna metodes un instrumentus. Kā bija sagaidāms, pieredze visātrāk uzkrājas klasteros, kuros apzināti tiek paplašinātas zināšanu apguves robežas. Šādās vietās tiek labi izprasti līdzekļi, kā aizvien augšupejošam skaitam cilvēku palīdzēt stiprināt viņu kalpošanas spējas. Aktīvs mācību institūts darbojas kā galvenais atbalsts kopienas pūliņos virzīt uz priekšu Plāna izpildi, un institūta kursos apgūtās prasmes un spējas pēc iespējas agrāk tiek piemērotas dzīvē. Daži savā ikdienas sociālajā mijiedarbībā sastop dvēseles, kuras ir atvērtas garīgu jautājumu izpētei dažādos apstākļos; citi ir situācijā, kurā spēj reaģēt uz atvērtību ciemā vai kvartālā, jo, iespējams, ir turp pārcēlušies. Atbildības nastu nes arvien lielāks skaits cilvēku, pievienojoties tiem, kas kalpo kā pulciņu vadītāji, iedvesmotāji un bērnu skolotāji; tiem, kas administrē un koordinē, vai tiem, kas citādi palīdz darbā. Draugu centieni mācīties izpaužas kā pastāvība savu pašu pūliņos un vēlme palīdzēt citiem viņu centienos. Papildus tam viņi savā redzeslokā attiecībā uz klasterī tapšanā esošo aktivitāšu modeli spēj noturēt divas komplementāras perspektīvas: pirmkārt, aktivitāšu trīs mēnešu cikliskumu – ritmisko izaugsmes programmas pulsu – un, otrkārt, izglītošanas procesa atšķirīgās stadijas bērnu, pusaudžu, kā arī jauniešu un pieaugušo gadījumā. Skaidri saprazdami šīs trīs stadijas vienojošo saikni, draugi apzinās, ka katrai no tām ir sava dinamika, vajadzības un tai piemītošā vērtība. Taču visupirms viņi apzinās spēcīgu garīgo spēku darbību, kuru ietekme ir saskatāma kā kvantitatīvos skaitļos, 2

kas atspoguļo kopienas progresu, tā arī virknē ziņojumu, kuros stāstīts par kopienas sasniegumiem. Īpaši daudzsološi ir tas, ka daudzas no šīm konkrētajām un izteiksmīgajām pazīmēm, kuras raksturo visattīstītākos klasterus, ir konstatējamas arī kopienās, kuras ir daudz agrīnākā attīstības stadijā.

Padziļinoties draugu pieredzei, vairojusies arī viņu spēja klasterī uzturēt un veicināt bagātīgu un sarežģītu dzīves musturu, aptverot simtiem vai pat tūkstošiem ļaužu. Mēs ar gandarījumu konstatējam plašo izpratni, ko ticīgie gūst no sava darba. Piemēram, viņi novērtē, ka Plāna pakāpeniskā izvēršanās klastera līmenī ir dinamisks process, kas katrā ziņā ir sarežģīts un nepadodas iepriekš paredzētai vienkāršošanai. Viņi pamana, kā tas virzās uz priekšu, vienlaicīgi palielinādami savas spējas vairot gan cilvēkresursus, gan labi koordinēt un organizēt to cilvēku rīcību, kuri pievienojušies. Draugi saprot, ka, uzlabojot šīs spējas, kļūst iespējams integrēt plašāku virkni iniciatīvu. Tāpat viņi ir sapratuši, ka, ieviešot kādu jaunu aspektu, tam kādu laiku ir jāvelta īpaša uzmanība, bet tas nekādā ziņā nemazina citu viņu kopienveidošanas darbu aspektu nozīmi. Tas tāpēc, ka viņi saprot, ka, ja reiz viņu darbības modelis ir mācīšanās, viņiem jābūt modriem attiecībā uz potenciālu, ko piedāvā jebkurš Plāna instruments, kas var izrādīties īpaši piemērots kādā konkrētā brīdī, un, ja tas tiek piemērots, tad tā attīstībā jāiegulda vairāk enerģijas; tomēr no tā neizriet, ka katram cilvēkam ir jānodarbojas ar vienu un to pašu Plāna aspektu. Draugi apguvuši arī to, ka katrā izaugsmes programmas ciklā izvēršanās stadijas galvenā uzmanība nav jāvelta vienam un tam pašam galamērķim. Var būt tādi apstākļi, ka, piemēram, kādā noteiktā ciklā uzmanība galvenokārt jāvelta dvēseļu aicināšanai pievērsties ticībai, to darot intensīvas sludināšanas ceļā vai nu individuāli, vai arī kolektīvi; savukārt, citā ciklā, uzmanība var tikt pievērsta konkrētas pamatdarbības vairošanai.

Turklāt draugi apzinās, ka Lietas darbs dažādās vietās virzās dažādā ātrumā, kam ir pamatots iemesls – tā galu galā ir dabiska parādība –, un viņi rod prieku un uzmundrinājumu katrā progresa pazīmē, ko konstatē. Viņi tik tiešām atzīst labumu, kas veidojas no katra indivīda pienesuma visa kopuma progresā, un tādējādi visi novērtē arī ikviena cilvēka kalpošanu, ievērojot katra cilvēka personīgo apstākļu radītās iespējas. Pārdomu sanāksmes arvien vairāk tiek vērtētas kā notikumi, kurā nopietnu un pacilājošu apspriežu priekšmets ir visu kopienas centienu veselums. Dalībnieki uzzina, kas kopumā ir sasniegts, šajā kontekstā izprot paši savus darbus un, absorbējot institūciju padomus un iepazīstoties ar savu ticības draugu pieredzi, vairo savas zināšanas par izaugsmes procesu. Dalīšanās šādā pieredzē notiek arī daudzās citās vietās, kuras veidojas, lai savstarpēji varētu apspriesties draugi, kuri intensīvi piedalās konkrētās nodarbībās, neatkarīgi no tā, vai viņi darbojas vienā rīcības virzienā vai kalpo kādā konkrētā klastera daļā. Visas šādas izpratnes šķautnes ietilpst plašākā novērtējumā, ka progress daudz vieglāk sasniedzams mīlestības piepildītā vidē – vidē, kurā trūkumi paliek iecietībā neievēroti, šķēršļi tiek pacietīgi pārvarēti un ar entuziasmu tiek atzītas pārbaudītas metodes. Tādējādi visos līmeņos funkcionējošo Ticības institūciju un aģentūru viedajā vadībā draugu pūles, lai cik tās būtu individuāli pieticīgas, saaug kolektīvā darbā, lai nodrošinātu, ka atsaucība uz Svētītās Dailes aicinājumu tiek ātri atpazīta un efektīvi aprūpēta. Šādos apstākļos klasterī saskanīgi pilnveidojas attiecības starp trim Plāna galvenajiem varoņiem – indivīdu, institūcijām un kopienu.

Šās zeļošās aktivitātes ainavā vienai perspektīvai ir jāvelta īpaša uzmanība. Vēstulē, ko mēs jums nosūtījām pirms trīs gadiem, mēs izteicām cerību, ka klasteros, kuros norit intensīvas izaugsmes programmas, vairāk zināšanu par kopienveidošanas veidiem draugi pacentīsies apgūt, veidojot kvartālos un ciematos spraigu aktivitāšu centrus. Mūsu cerības tika pārsniegtas, jo pat klasteros, kuros izaugsmes programma vēl nebija sasniegusi intensitāti, dažu draugu centieni kopā ar nelielu apkaimju iedzīvotajiem uzsākt pamatnodarbības kārtējo reizi apliecināja viņu efektivitāti. Būtībā šādas pieejas pamatā ir to iedzīvotāju atsaucība Bahá’u’lláh mācībai, kuri ir gatavi Viņa Atklāsmes sekmētajai garīgajai transformācijai. Piedaloties mācību institūta atbalstītajā izglītības procesā, viņi rod motivāciju atraidīt sabiedrības spēku iedvesto apātiju un vienaldzību, un drīzāk rīkojas atbilstoši dzīvē pārmaiņas radošam rīcības paraugam. Kvartālā vai ciematā, kur šāda pieeja tikusi piekopta dažus gadus un kur draugi ir saglabājuši koncentrāciju, pakāpeniski un nenoliedzami top skaidri ievērojami sasniegumi. Jaunatne tiek iedrošināta uzņemties atbildību par gados jaunāku klātesošo pusaudžu attīstību. Vecākās paaudzes novērtē jauniešu ieguldījumu jēgpilnās apspriedēs par visas kopienas lietām. Kopienas izglītošanas procesā kultivētā disciplīna gan gados jaunajiem, gan vecajiem rada konsultēšanās spējas, un tā rodas arī jauna telpa mērķtiecīgām sarunām. Taču pārmaiņas neattiecas tikai uz bahājiešiem un tiem, kuri ir iesaistīti Plānā paredzētajās pamatnodarbībās un no kuriem var pamatoti sagaidīt, ka viņi laika gaitā pieņems jaunu domāšanas veidu. Pašas vietas gars tiek iespaidots. Ļoti plašā sabiedrības slānī veidolu iegūst dievbijīga attieksme. Arvien izteiksmīgākas kļūst vīriešu un sieviešu vienlīdzības izpausmes. Lielāka uzmanība tiek pievērsta bērnu – gan zēnu, gan meiteņu izglītošanai. Ģimenēs jūtami mainās gadsimtiem senu pieņēmumu izkalto attiecību raksturs. Pienākuma sajūta pret apkārtējo kopienu un fizisko vidi gūst virsroku. Pat aizspriedumu posts, kas savu drūmo ēnu met uz jebkuru sabiedrību, sāk piekāpties neatvairāmajam vienotības spēkam. Rezumējot, kopienveidošanas darbs, kurā iesaistās draugi, ietekmē kultūras aspektus.

Iepriekšējo gadu gaitā stabili uz priekšu ir virzījusies kā paplašināšanās un konsolidācija, tā arī citas svarīgas darbību jomas, bieži vien pat līdztekus. Piemēram, dažos ciematos un kvartālos novērotie sasniegumi kultūras līmenī nebūt ne mazā mērā ir saistīti ar to, kāda mācība tiek gūta no bahājiešu dalības sabiedriskajā darbībā. Mūsu Sociālās un ekonomiskās attīstības birojs nesen sagatavoja dokumentu, kurā destilējis trīsdesmit gadu pieredzi, kas uzkrāta darbības laukā kopš šī biroja izveidošanas Bahá’í Pasaules centrā. Saskaņā ar vienu no biroja novērojumiem mācību institūts sniedz vitālu stimulu centieniem iesaistīties sabiedriskajā darbībā. Tas nenotiek tikai tāpēc vien, ka institūts sekmē cilvēkresursu pieaugumu. Garīgie ieskati, īpašības un dotības, kas tiek attīstītas institūta procesā, ir izrādījušās vienlīdz izšķirošas gan dalībai sabiedriskajā darbībā, gan izaugsmes procesa veicināšanai. Turpinājumā tiek izskaidrots, kā pār bahājiešu kopienas atšķirīgajām rīcības jomām valda kopīgs, progresējošs un konceptuāls ietvars, ko veido savstarpēji viens otru pastiprinoši elementi, lai gan tie dažādās darbības nozarēs var izpausties dažādi. Ar mūsu raksturoto dokumentu nesen tika iepazīstinātas arī Nacionālās Garīgās padomes, un mēs aicinām šīs padomes, apspriežoties ar Padomniekiem, apsvērt, kā dokumentā izvērstās koncepcijas var palīdzēt uzlabot šo padomju aizbildnībā ieguldītos pūliņus sabiedriskajā darbībā un vairot apziņu par šo svarīgo bahājiešu pūliņu dimensiju. To nevajadzētu interpretēt kā vispārēju aicinājumu uz plaši izvērstu darbību šajā jomā, jo sabiedriskās darbības rašanās notiek dabiski līdz ar augošas kopienas pieņemšanos spēkā, taču ir pienācis laiks draugiem dziļāk apsvērt savu nopūļu ietekmi uz sabiedrības pārvērtībām. Šajā jomā notiekošais zinību pieplūdums Sociālās un ekonomiskās attīstības birojam izvirza lielākus pienākumus, tāpēc tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstošu šī biroja darbības progresu.

Pēdējos divpadsmit mēnešus sevišķi ievērojama pazīme ir tas, cik bieži Bahá’í kopiena pavisam dažādos apstākļos tiek identificēta ar centieniem uzlabot sabiedrības labklājību sadarbībā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem. No starptautiskās arēnas līdz ciematu dzīves vietējiem iedzīvotājiem sabiedriskās domas līderi visdažādākajās vidēs ir pauduši savu atzinumu, ka bahājiešu sirdīs ir ne tikai cilvēces labklājība, bet arī pārliecinošs redzējums par to, kas ir jāsasniedz, un efektīvi līdzekļi savu ieceru īstenošanai. Šie novērtējuma un atbalsta izteikumi ir nākuši arī no dažām iepriekš negaidītām vietām. Piemēram, Ticības šūpuļzemē, neraugoties uz smagiem šķēršļiem, ko viņu ceļā licis apspiedējs, bahājieši arvien vairāk gūst atzinību par viņu vēsts dziļo ietekmi uz savas nācijas stāvokli un respektu par viņu nelokāmo apņēmību sekmēt savas dzimtenes attīstību.

Ticīgo ciešanas Irānā, it īpaši dekādēs kopš pēdējā vajāšanas viļņa aizsākumiem, ir mudinājušas ticības brāļus un māsas citās valstīs celties viņu aizstāvībai. No visiem nenovērtējamajiem ieguldījumiem, ko vispasaules bahājiešu kopiena saņēmusi pateicoties šādai izturībai, šajā sakarā ir jāpiemin viens piemērs: iespaidīgs nacionāla līmeņa specializētu aģentūru tīkls, kas ir izrādījies spējīgs sistemātiski veidot attiecības ar valdībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Līdztekus tam secīgu Plānu procesi ir rafinējuši kopienas spēju piedalīties visur notiekošajā dominējošajā diskursā – no personīgām sarunām līdz starptautiskiem forumiem. Vietējo iedzīvotāju līmenī dalība šāda veida darbībās veidojas dabiski tās pašas organiskās pieejas ceļā, kas ir raksturīga draugu stabili pieaugošajai līdzdalībai sabiedriskajā darbībā, tāpēc nav vajadzīgs mēģināt to īpaši stimulēt. Savukārt, nacionālā līmenī tā arvien biežāk nonāk to pašu aģentūru uzmanības lokā, kuras jau darbojas dučos nacionālo kopienu, un tā darbojas atbilstoši labi zināmajam un auglīgajam rīcības, analīzes, apspriežu un iedziļināšanās modelim. Lai uzlabotu šos pūliņus, sekmētu zināšanu apgūšanu šajā jomā un nodrošinātu veikto pasākumu saskaņotību ar pārējiem Bahá’í kopienas centieniem, mēs Bahá’í Pasaules centrā nesen izveidojām Sabiedriskā diskursa biroju [Office of Public Discourse]. Mēs to aicināsim sniegt Nacionālajām Garīgajām padomēm palīdzību šajā jomā, pakāpeniski atbalstot un koordinējot aktivitātes un sistematizējot pieredzi.

Uzmundrinošs progress notiek arī citās jomās. Čīles pilsētā Santjago, kur tiek celts Dienvidamerikas Mātes templis, celtniecības darbi raiti virzās uz priekšu. Pamatu, pagraba un dienesta tuneļa betona konstrukciju celtniecība jau ir pabeigta un uzslietas ir arī kolonnas, uz kurām balstīsies virsbūve. Ar šo projektu saistītās gaidas aug augumā un līdzīga gaidīšanas sajūta rosās septiņās valstīs, kurās tiks celti nacionālie vai vietējie Mashriqu’l-Adhkár. Katrā no tām ir uzsākti gatavošanās darbi un tiek izmantoti līdzekļi, ko draugi ir ziedojuši Tempļu fondam; taču tādi praktiski apsvērumi kā ģeogrāfiskā vieta, arhitektūras projekts un resursi ir tikai viens no draugu veiktā darba aspektiem. Būtībā viņu darbs ir garīgs uzdevums, kurā piedalās visa kopiena. Skolotājs Mashriqu’l-Adhkár raksturo kā “dievišķā apstiprinājuma magnetītu”, “Kunga vareno pamatu” un “Dieva ticības nelokāmo pīlāru ”. Lai kur tas tiktu uzcelts, tas dabiski kļūs par apkārtējās kopienas veidošanas procesa neatņemamu sastāvdaļu. Vietās, kurās būs dievnami, šīs realitātes apziņa iesakņojas starp ierindas ticīgajiem, kuri apzinās, ka viņu kolektīvajai dzīvei arvien vairāk ir jāatspoguļo tā lūgšanas un kalpošanas vienotība, ko iemieso Mashriqu’l-Adhkár.

Tā mēs katrā frontē redzam, ka Bahá’í kopiena stabili virzās uz priekšu, vairo savu sapratni, tai ir degsme gūt atziņas praksē, tā ir gatava uzņemties jaunus uzdevumus, tiklīdz resursi to pieļauj, tā veikli reaģē uz jaunām vajadzībām, apzinās nepieciešamību nodrošināt saskaņotību starp daudzveidīgajām aktivitāšu jomām, kurās tā darbojas, pilnībā nododoties savas misijas izpildīšanai. Tās entuziasms un aizraušanās ir saskatāma ārkārtīgajā kvēlumā, ko aptuveni pirms diviem mēnešiem radīja paziņojums par 95 jauniešu konferenču sasaukšanu visā pasaulē. Mēs esam gandarīti ne tikai par pašas jaunatnes reakciju, bet arī par atbalsta izpausmēm, ko ir izteikuši viņu ticības biedri, kuri novērtē, ka gados jaunākie Bahá’u’lláh sekotāji ir vitāls stimuls visai Lietai kā veselumam.

Cerību mums vieš regulārie apliecinājumi, kurus konstatējam par Bahá’u’lláh vēsts izplatību, tās ietekmes vērienu un pieaugošo apziņu par tajā glabātajiem ideāliem. Šajā svētku gadadienu laikā mēs aicinām atminēties, ka “visaugstākās svētlaimes Diena”, kura ausa pusotru gadsimtu pirms šī Riḍván, kad Bahá Daile Najíbíyyih dārzā pirmo reizi Saviem ceļabiedriem pasludināja Savu Misiju. No tās svētās vietas Dievvārds ir izplatījies līdz visām pilsētām un piekrastēm, aicinot cilvēci satikties ar savu Kungu. No šīs sākotnējās Dieva apreibināto mīlētāju svītas ir uzplaukusi daudzveidīga mērķtiecības kopiena, un dārzā Viņš ir izaudzējis daudzkrāsainus ziedus. Katru aizvadīto dienu aizvien pieaugošs skaits tikko atmodinātu dvēseļu pielūgsmē pavēršas uz Viņa Svētnīcu – vietu, kur mēs par godu tai svētītajai Dienai un pateicībā par visām balvām, kas dāvātas Visdiženā Vārda kopienai, lūgšanā noliecam savas galvas pie Svētītā Sliekšņa.

- The Universal House of Justice